Baldones Mākslas skolas direktora un mākslinieka Tālivalža Muzikanta jubilejas izstāde “60 vasaras”
28.07.2023

---

Tālivaldis Muzikants 
Izstāde “60 vasaras” 

gleznas un skulptūras 

Ķekavas Novadpētniecības muzejā 28.07.2023.-12.08.2023. 

Profesionālā izglītība apgūta Latvijas Mākslas akadēmijā, kur 2013. gadā esmu absolvējis Dizaina nodaļu ar izcilību un ieguvis maģistra grādu. Studijas turpināju doktorantūrā no 2013.- 2019. gadam. Iepriekš absolvēju arī Latvijas Mākslas akadēmijas tēlniecības nodaļu 1990. gadā. Pirms tam Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas keramikas nodaļu. Kopš 1983. gada piedalos izstādēs ar tēlniecības, keramikas, glezniecības un dizaina darbiem. Esmu Latvijas Mākslinieku Savienības valdes loceklis. Izstādēs piedalos kopš 1983. gada. Skulptūras, keramika, gleznas un dizaina darbi izstādīti Latvijā un ārzemēs. Baldones Mākslas skolas direktors kopš tās dibināšanas - 1988. gada. 

DARBI PUBLISKAJĀ TELPĀ: 

• Skulptūra “Marija - Māras Zemes karaliene”, Ilūkstē (2019.)  

• Baldones sēravota skulptūra “Vāverīte” (2017.)  

• Baldones sēravota skulptūra “Ķirzaciņa” (2018.)  

• “Ziemassvētku silīte” – skulptūru grupa pie Kauguru kultūras centra Jūrmalā (no pirmās Adventes līdz Zvaigznes dienai)  

• Baldones skulptūru dārzs, skulptūras “Putni”,  

• Piemineklis Maestro Jānim Dūmiņam, Baldonē (2013.)  

• Piemineklis izsūtītajiem, Baldonē  

• Skulptūra “Gara spēkam un Brīvībai”, Daugmalē (1991.)  

• Baldones Meža galerija - gleznas “Sila Ķirzaka” un “Saulespuķes”.  

Vasara man ir pats radošākais gada laiks - dodos gleznot plenērā un kaļu akmeņus. Esmu dzimis vasarā pirms 60 gadiem un šajā jubilejas izstādē tāpēc izstādīti 60 darbi - gleznas un skulptūras, kas lielākoties tapušas tieši šajā gadalaikā. Gleznojot plenērā cenšos darbā noķert tā brīža sajūtu, atmosfēru, noskaņu. Vienlaikus tā man ir arī kā meditācija, saruna ar dabu, ainavu un konkrēto mirkli. Gleznot dabā, plenērā tā ir arī atpūta no ikdienas, tie ir svētki. Pirmās vasaras ar paleti rokā un plenēra molbertu man pagāja skolas laikā, kad apmeklēju glezniecības un zīmēšanas pulciņu Rīgas pilī, un tur mans skolotājs vasaras nometnēs- plenēros bija gleznotājs Juris Ģērmanis. Atceros kā toreiz viņš pats gleznoja, kā meistars un mēs, kā mācekļi sastājāmies apkārt, lai skatītos un mācītos. Tagad, jo bieži sastopamies ar Juri Ģērmani dažādos glezniecības plenēros Rundālē, Ķeipenē un Baldonē. Aizrautību ar plenēra gleznošanu un vērtīgus padomus arī esmu saņēmis no Alekseja Naumova, kura meistarklasi apmeklēju, jau studējot Mākslas Akadēmijas maģistrantūrā. Tā, gandrīz katru vasaru man atvaļinājums no darba skolā ir pats aktīvākais plenēra laiks, gan lielākos mākslinieku plenēros, gan vienkārši ģimenes izbraukumos kopīgi gleznojot. 

Tēlniecībā man patīk izmantot dažādus materiālus. Daudz strādāju terakotā- keramikas tehnikā, ko savulaik apguvu mācoties Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā. Tā tapušas manas skulptūras - “rozes” un vairāki portreti. Marijas, Māras zemes karalienes oriģināls, kas izstādīts šajā izstādē ir veidots akrila polimēra tehnikā, bet tā atlējums bronzā atrodas Ilūkstē, pilsētas centrā pie baznīcas. Baldonē atrodas manis veidotās sēravota skulptūras – “Vāverīte” un “Ķirzaciņa”, kas veidotas no polimēra materiāla-mākslīgā marmora, bet vāverītes oriģinālu- patinētu ģipša modeli var skatīt šajā izstādē. Mazie gulošie bērni- veltījums Ukrainai, “Buča”, atlieti no betona tie guļ stikla lauskās- tā centos atsegt tās kara šausmas kas Ukrainas bērniem un visai tautai jāpiedzīvo. Betonā atliets mans darbs “Važu rāvējs”, ko 1990. gadā veidoju kā veltījumu Latvijas brīvībai un kas atrodas Ķekavas novadā, Daugmalē, Daugavas krastā. Laikam visvairāk tomēr esmu strādājis akmenī, granītā. Baldonē, parkā atrodas manis veidotie granīta “Putni”, bet kapos diriģenta Jāņa Dūmiņa portrets. Šeit, izstādē var aplūkot manu granīta “Eņģeļu dialogu” un darbu sēriju “Akmens impresijas”. 

Vasaras karstajās dienās mēs ar ģimeni labprāt braucam uz Vidzemes akmeņaino jūrmalu. Man patīk šie jūrmalas akmeņi, kurus jūra berzusi miljoniem gadu un piešķīrusi katram savu unikālu formu un raksturu. Ejot gar jūru, ir akmeņi, kuri mani īpaši uzrunā, liek iztēloties sevī paslēptu kādu seju, varbūt liek atcerēties tikai kādu tikko manāmu sajūtu, skatienu vai tēlu. Sākumā es tos tikai vēroju, priecājos par to dažādajām noapaļotajām, nogludinātajām formām, to krāsu un struktūru. Šeit, Vidzemes akmeņainajā pludmalē sastopami arī pavisam monumentāli jūras akmeņi, kas veido unikālu ainavu, taču mani uzrunā tieši šie nelielie, kurus var pacelt, pagrozīt un jau iztēloties gatavu skulptūru. Tad vakarā es pārvedu mājās dažus, kas pēc tam manā darbnīcā pārtop dažādās akmens impresijās. Arī pats kalšanas process man ir kā saruna, kā spēle ar šo akmeni, kurš dažkārt cenšas man ko atklāt, dažkārt tieši otrādi - paslēpt sevī. Kaļot, veidojot katru akmens tēlu, es cenšos maksimāli saglabāt sākotnējo jūras veidoto formu un faktūru, tai liekot saspēlēties ar manis piešķirtajām detaļām. Dažkārt ar kaltu cenšos pat neiejaukties dabīgajā akmens formā, vai izcelt tikai kādu atsevišķu detaļu, it kā „pamodinot” akmeni pēc tūkstošiem gadu gulēšanas. Man svarīgi šķiet arī kā manis radītais akmens tēls iekļausies vidē- mājā, dārzā vai dabā no kurienes akmens nācis, bet tad jau tas pats veido pavisam citu stāstu. Mani akmeņi pārtop personās, kur katrai ir savs raksturs tie dažkārt veido dialogu viens ar otru, kurā var iesaistīties arī skatītājs. Arī cilvēka mūžs beigu beigās ir kā mirklis, impresija, kuram ir gada laiki un katrs no tiem mums paliek atmiņā ar savu neatkārtojamo unikalitāti.” 

Tālivaldis Muzikants 

Ielādēju...