Baldones Mākslas skolas absolventa recenzija, par Baldonietes Vijas Zariņas personālizstādi
06.10.2015

---

Peldošajā galerijā „ NOASS” no 2015. gada 12. līdz 29. septembrim apskatāma mākslinieces Vijas Zariņas (1937) pirmā personālizstāde. Ekspozīcija aizrauj ar unikālo, naivo stilu un romantisko noskaņu, ko rada izstādes atrašanās vieta. Šī bija retā, manis apmeklētā naivisma izstāde, tādēļ grūti salīdzināt ar citām šāda veida izstādēm.

Vijas Zariņas darbu klāstā ir daudz gleznu un neskaitāmu skulptūru un veidojumu, kas tapuši visas dzīves garumā. Mākslinieces dzīves stāsts ir gan traģisks gan romantisks. Vija atzīst, ka patiesais aicinājums ir veidošana, kaut arī pēckara apstākļos bieži nav bijis no kā- tika izmantota saslapināta rupjmaize un silts izkusušu sveču parafīns. 1949. gadā Vijas vecāki tika izsūtīti uz Sibīriju. 14 gadu vecumā māksliniece aizbēga no bāreņu nama un turpināja gaitas patstāvīgi.

Naivie zvēriņi, kas atveidoti no šamota, māla un citiem materiāliem ir oriģināli un jūtams māksliniecei raksturīgais stils. Vija eksperimentē ar ornamentu, glazūrām.

Vija Zariņa gleznot sākusi samērā nesen, tomēr iezīmīgais stils un rokraksts ir jūtams, viņa ir iecienījusi gleznot sirreālas un fantastiskas kalnu ainavas un animālijas, sākot ar suņu un kaķu portretiem, beidzot ar dažādiem autores izdomātiem zvēriem un nezvēriem, piemēram mītiskais Karakals. Kā viena no iezīmēm viņas darbos ir dzīvnieku zobu attēlošana, kas autores vārdiem ir pilnvērtības simbols. Intensīvās akrila krāsas pārsvarā klātas biezā kārtā; neitrāls, dekoratīvs fons, kas nereti papildināts ar kādu motīvu vai ornamentu ļauj izcelties košajiem zvēriem un to kažoku faktūrai.

Smieklīgie dzīvnieciņi atraisīs smaidu pat skeptiskāko cilvēku sejās un ļaus izjust naivisma burvību. Lielākā daļa darbu tapuši naktīs, un var just mākslinieces mīlestību pret savu aizraušanos, kas atstarojas viņas darbos- dažu dzīvnieku portretos saskatāmas labsirdīgās mākslinieces acis un vaibsti.

Kopumā izstāde ir mājīga, silta, romantiska un darbus var apskatīt nepiespiesti, ar katru no dekoratīvajiem darbiem iepazīstoties personīgi. Paralēli darbu aplūkošanai, var baudīt Noasa liego šūpošanos un visa ekspozīcija ir piedzīvojums gan jaunam gan vecam.

Krišjānis Beļavskis
Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolas 1. Kursa audzēknis