BALDONES MĀKSLAS SKOLA
Mācību priekšmeta
MĀKSLAS VALODAS PAMATI
programma

Apjoms: 350 stundas

IEVADS

Mākslas valodas pamati ir mākslas profesionālās ievirzes izglītības programmas “Vizuāli plastiskā māksla” sastāvdaļa. Zināšanas par mākslas valodas terminiem, jēdzieniem un to lietojums ir organiski nepieciešamas visos mākslas profesionālās ievirzes izglītības programmas “Vizuāli plastiskā māksla” priekšmetos. Attīstīt izpratni par mākslu tās vēsturiskā attīstībā, spējas analizēt un salīdzināt dažādu laikmetu un stilu mākslas darbos izmantotos izteiksmes līdzekļus saistībā ar noteiktu vēsturisko, sociālo un kulturālo kontekstu, kā arī estētikas izpratni, ir Mākslas valodas pamatuzdevums. Taču, lai zināšanas būtu visaptverošas, jēdzieni un elementi no dažādiem kultūras un mākslas stiliem tiek iekļauti arī pārējo priekšmetu programmās. Sevišķi kompozīcijā, gleznošanā un darbā materiālā.
Viss mācību cikls kopumā nodrošina izpratni par dizaina, mākslas un mākslas valodas attīstības vēsturiskajām likumsakarībām un faktiem, stiliem un tradīcijām un estētiku. Attīsta spēju apzināties savu darbu kā noteikta kultūrvēsturiska konteksta sastāvdaļu, un praktiskā darbā izmantot savas mācību procesā iegūtās zināšanas un prasmes.  


1. Mācību priekšmeta mērķi

• Apgūt dizaina attīstības pamatus, mākslas valodas pamatelementus, prast tos praktiski pielietot, diskutēt par tiem.
• Nostiprināt izpratni par dizaina pamatfunkcijām, mākslas veidiem, žanriem, tehnikām un ikonogrāfiju un to attīstību vēsturiskā secībā
• Attīstīt spēju orientēties dažādu laiku dizaina un mākslas stilistiskajā materiālā un analītiski to izmantot atbilstoši izvēlētajam mācību saturam.

2. Mācību priekšmeta uzdevumi

• Iepazīstināt par mākslas veidiem, žanriem, stiliem, tehnikām, to attīstību un kopsakarībām vēsturiskā secībā Latvijā un pasaulē.
• Rosināt pētīt, analizēt un interpretēt mākslas un dizaina paraugus. Mudināt izmantot zināšanas praktiskajos darbos citos mācību priekšmetos.
• Sagatavot absolventus skolas Noslēguma darba teorētiskās daļas aizstāvēšanai.

3. Mācību priekšmeta apguves ilgums, apjoms un secība

Mākslas valodas pamatu programma tiek apgūta sešos gados – 350 mācību stundās, sākot no 2.kursa.
1. mācību gadā: apgūst mākslas valodas pamatjēdzienus, iepazīstas ar mākslas veidiem – arhitektūru, tēlotāju un lietišķo mākslu, gan žanriem, gan tehnikām; iepazīst mākslas attīstības procesus sākot no pirmatnējām kultūrām līdz kristietības uzplaukumam. 
2. mācību gadā: apgūst stikla dizaina attīstības pamatus, mākslas valodas pamatjēdzienus un iepazīstas ar dažādām stikla apstrādes tehnikām; iegūst izpratni par stikla materiāla pielietojumu mākslā un dizainā.
3. mācību gadā: apgūst mākslas valodas pamatelementus, terminoloģiju; iepazīstas ar kultūras un mākslas attīstību sākot no akmens laikmeta līdz renesansei. 
4. mācību gadā: apgūst mākslas stilus no renesanses līdz jūgendstilam; iemācās, kādas ir galvenās stilus raksturojošās pazīmes; grupu darbā un individuālos praktiskos uzdevumos atkārto un apgūst jauno mācību vielu, praktizē spēju raksturot mākslas darbus. 
5. mācību gadā: iepazīst mākslas virzienus no impresionisma līdz vides mākslai; iemācās rakstīt izstāžu recenzijas, praktizēt uzstāšanos un savu prezentāciju izveidi.
6. mācību gadā: iepazīst latviešu mākslas pirmsākumus līdz mūsdienām, iekļaujot dažādus procesus un notikumus, piemēram “Purvīša balva”; izveido strukturētu noslēguma darba teorētisko daļu.


4. Mācību sasniegumu vērtēšana
Zināšanas un prasmes vērtē 10 ballu skalā. Vērtēšana notiek:

• ievadvērtēšana – uzsākot risināt tēmu, kurā noskaidro audzēkņu sākumzināšanas un konkrētā uzdevuma izpratni;
• kārtējā vērtēšana – vērojumi mācību darba procesā skolēnu sasniegumu konstatēšanai – organizējot pārrunas darba procesā par piedāvātajiem tēmas risinājumiem un to atspoguļojumu, izvērtējot konkrētā darba rezultātu;
• vērtēšana tēmu noslēdzot - konstatējot skolēnu zināšanu līmeni, izpildot kontroldarba uzdevumus;
• noslēguma vērtēšana, izvērtējot kopējo situāciju vai sasniegumus. Apkopojošā vērtēšana.

5. Mācību metodes un darba organizācijas formas

• Izskaidrojoši ilustratīvā metode:
  • demonstrācijas,
  • izdales materiāli,
  • filmu demonstrācijas,
  • videomateriālu demonstrācijas,
  • Interneta materiālu demonstrācijas.
• Mācību stunda – tajā apvienojas teorētisko zināšanu apguve ar praktiskiem vingrinājumiem un paveiktā analīzi, vērtējumu: tēmas izklāsts, pārrunas, individuālais darbs, konsultācijas.
• Diskusija ļauj noskaidrot atšķirīgus viedokļus kādas problēmas vai idejas risinājumā. Diskusijas temats tiek formulēts jautājuma veidā. Tā norit, mēģinot rast atbildi uz uzdoto jautājumu. Ierosme diskusijai var būt mākslas darbs, literārs teksts vai skaņdarbs, dabā redzētais, kāda problēma mākslā u.c.
• Spēle atdzīvina darba procesu un rada darbam labvēlīgu atmosfēru. Jau izstrādātās spēles ļauj nostiprināt zināšanas par kādu tēmu, bet iespēja veidot pašiem savu spēli veido pieredzi meklēt un atlasīt nepieciešamo informāciju. Mākslas darbu reprodukciju izmantošana spēles radīšanai var rosināt iztēli un nostiprināt jau esošās zināšanas.
• Pētījums ļauj izpētīt kādu tēmu, kādas lietas uzbūvi vai tās iespējamās formas. Darbs var būt grupās vai individuāls.
• Projekts tiek lietots patstāvīgu vai grupas pētījumu veikšanai par kādu pašu izvēlētu problēmu. Tas var būt arī plāns kaut kā izveidošanai, pārveidošanai, izgatavošanai, noorganizēšanai, izpētīšanai. Projekta darbs ir vairāk pakāpju uzdevums, kas ietver sevī mazākus uzdevumus.
• Stāstījums ļauj strādāt ar visu grupu vienlaicīgi – dalīties pieredzē un sniegt jaunu informāciju. Tas var būt kombinēts ar mākslas darba oriģinālu vai reprodukciju, filmu skatīšanos, audio ierakstu klausīšanos un datorprogrammu demonstrējumu.
• Demonstrējums iepazīstina ar jaunām mākslas tehnikām vai paņēmieniem, parādot veidu vai tehnoloģiju, kādā var strādāt ar konkrēto materiālu.
• Stāsta sacerēšana ir kolektīvs vai individuāls darbs, kurš ļauj atklāt savus priekšstatus, zināšanas, veidot dažādas asociācijas. Kā ierosinātājs stāsta sacerēšanai var būt mākslas darbs vai tā reprodukcija.
• Mācību ekskursija ir iespēja novērot vai izpētīt praksi. Tā var būt īsa vienas vietas apskate vai arī ilgāks laika posms vairākās vietās.

6. Mācību darbam nepieciešamais aprīkojums

• Programmas izpildes nodrošinājumam nepieciešamais aprīkojums: plaukti grāmatu glabāšanai, plaukts metodisko materiālu glabāšanai, galdi stundu darbam, datorgalds, galds datortehnikas (printera, skenera) novietošanai, krēsli atbilstoši audzēkņu skaitam, krēsls skolotājam.
• Nepieciešamie mācību tehniskie līdzekļi: multimediju projektors, interaktīvā tāfele vai ekrāns, datora monitors, procesors, skandas, skeneris, krāsu printeris, kopētājs, interneta pieslēgums. 
• Uzskates līdzekļi: PowerPoint prezentācijas, videomateriāli, interneta datu bāze, metodiskie materiāli, žurnāli, mākslas grāmatas.
• Audzēkņiem nepieciešams: pildspalva un klade pierakstu veikšanai, mape izdales materiālu glabāšanai.

Izmantotā literatūra:

1. V. Kavacs, “Mākslas valodas pamati”;
2. S. Cielava, “Vispārīgā mākslas vēsture”, I, II, III;
3. A. Jurjāne, “Gleznošana”;
4. V. Apsītis, “Kārlis Zāle”;
5. Latvijas grāmata, “Latvju raksti”, I, II, III;
6. I. Loze, “Akmens laikmeta māksla Austrumbaltijā”;
7. L. Zitāne, “Kultūras vēsture”;
8. A. Rubenis, “Senās Romas kultūra”;
9. A. Rubenis, “Senās Romas dzīve un kultūra”;
10. A. Rubenis, “Dzīve un kultūra Eiropā renesanses un reformācijas laikmetā”;
11. Latvijas Zinātņu akadēmija, A.Upīša valodas un literatūras institūts, “Latviešu tēlotāja māksla 1860. – 1940.”;
12. R. Bēms, “Latviešu padomju akvareļglezniecība”;
13. R. Šmagre, “Latviešu pastelis”;
14. S. Grosa, “Jūgendstils. Laiks un telpa”;
15. M. Ivanovs, “Latviešu glezniecība”;
16. I. Ņefedova, “Masterpieces of Latvian Painting”;
17. A. Belmane, “No Leonardo līdz Pikaso”;
18. J. Petraškevics, “Grafika”;
19. E. H. Gombrich, “Mākslas vēsture”;
20. A. Prater, “Painting of the Baroque”;
21. M. Wundram, “Painting of the Renaissance”;
22. N. Wolf, “Painting of the Romantic Era”;
23. J. C. Frere, “Early Flemish Painting”;
24. Ch. Sala, “Michelangelo”;
25. M. Korbišlijs, “Seno laiku pasaule”;
26. F. Klārka, M. Bērings, Dž. Džeimss, “Grieķija Perikla laikā”;
27. Alisone Koula, “Renesanse”;
28. H. - J. Mrusek, “Romanik”;
29. E. Thiel, “Geschichte des Kostums”;
30. N. Stīvensons, “Arhitektūra. Pasaules izcilākie pieminekļi tuvplānā”;
31. PSRS Mākslas akadēmija, I.Repina glezniecības, tēlniecības un arhitektūras institūts, “Cittautu mākslas vēsture”, I, II, III;
32. Žurnāli, “National Geographic”;
33. Žurnāli, “Māksla”, “Studija”, “Māksla +”


Videomateriāli, kas tiek izmantoti stundu darba nodrošināšanai:

1. “Senās Ēģiptes kultūra”, 46 min.;
2. “Ramzess”, 47 min.;
3. “Mūmija”, 160 min.;
4. “Senās Grieķijas kultūra”, 45 min.;
5. “Senās Romas kultūra”, 48 min.;
6. “Versaļas pils”, 47 min.;
7. “Meitene ar pērļu auskaru”, 120 min.
 
PowerPoint prezentācijas:

1. “Ievads Stilu un dizaina vēsturē, Glezniecības žanri”;
2. “Monumentālās glezniecības tehnikas”;
3. “Tēlniecība”;
4. “Grafika”;
5. “Paleolīts un Neolīts”;
6. “Senā Ēģipte”;
7. “Seno grieķu un romiešu dievi”;
8. “Senā Grieķija”;
9. “Senās Romas māksla, Pompeji”;
10. „Bizantijas kultūra”;
11. “Romānikas māksla”;
12. “Gotikas māksla Eiropā un Latvijā”;
13. “Renesanse Itālijā” (Sandro Botičelli, Leonardo da Vinči, Rafaels Santi, Mikelandželo Buonoroti);
14. “Renesanse ārpus Itālijas” (Brāļi van Eiki, Hieronīms Boshs, Pīters Breigels, Albrehts Dīrers, Renesanase Spānijā. El Greko,);
15. “Māksla 17.gadsimtā. Baroks” (Tēlniecība - Lorenco Bernini, glezniecība - Pīters Pauls Rūbenss, Antonijs van Deiks, Jakobs Jordānss, Franss Snaiderss, Rembrants van Reins, Vermērs van Delfts, Djego Velaskēzs);
16. “Baroka arhitektūra” (Versaļas pils, Katrīnas pils, Ziemas pils, Pēterhofa, Rundāles pils);
17. „Māksla 18. gadsimtā. Klasicisms, rokoko, ampīrs” (Nikolā Pusēns, Antuāns Vatto, Fransuā Bušē, Žaks Luijs Dāvids, Fransisko Goija);
18. „Impresionisms 19. un 20. gs. mākslā, jaunie stili” (Eduards Manē, Edgars Degā, Pjērs Ogists Renuārs, Klods Monē, Pols Sezans, Vincents van Gogs, Pols Gogēns Tulūzs Lotreks);
19. “20.gadsimta stilu daudzveidība mākslā” (Arhitektūra un dizains - BAUHAUSa, ART DECO, jūgendstils Rīgas arhitektūrā, glezniecībā - Gustavs Klimts, Alfons Mucha, Hundertwassers, Antonio Gaudi, modernās mākslas stili - kubisms, Pablo Pikasso, Džordžs Braks, sirreālisms - Salvadors Dalī, citi stili - Viktors Vazarelli u.c.;
20. „Dizains šodien”. 

Mācību priekšmeta programmu izstrādāja:
Laura Buholte

• STIKLA APSTRĀDES UN DIZAINA VĒSTURE