BALDONES MĀKSLAS SKOLA
Mācību priekšmeta
GLEZNOŠANA
programma

Apjoms: 385 stundas

Apmācības periods: mācību priekšmets “Gleznošana” tiek apgūts 6 gadus, sākot no 2. kursa.


1. Mācību priekšmeta mērķi

• Iztēles, tēlainās emocionalitātes un radošās darbības veicināšana un attīstīšana.
• Individuālo iezīmju atklāšana radošā darba procesā.
• Tēlainās domāšanas izkopšana formas, kolorīta, kompozīcijas un izteiksmes veida ietvaros.
• Interpretācijas spēju attīstīšana uzdevumos, kas saistīti ar priekšmetu, krāsu, plakni un telpiskumu.
• Tēlotājmākslas pamatjēdzienu apguve, ietverot zīmēšanas un gleznošanas jomu.
• Profesionālo un manuālo spēju attīstīšana, zīmējot un gleznojot gan darbnīcā, gan plenērā.
• Glezniecības estētiskās vērtības uztveres izkopšana.
• Iztēles veicināšana un savu izjūtu, domu, pieredzes attēlošanas spēju attīstīšana, pielietojot tēlainās izteiksmes līdzekļus.
• Rosināt interesi par dažādiem tēlotājmākslas veidiem, īpaši par glezniecību, kā arī attīstīt iemaņas izmantot speciālo literatūru.

2. Mācību priekšmeta uzdevumi

• Krāsa. Krāsu mācība:
  • pamatkrāsas, to nozīme un pielietojums gleznošanā, krāsu jaukšana, krāsu aplis;
  • pretkrāsas, to pielietojums gleznošanā;
  • krāsu attiecības: tumši - gaišās, silti – vēsās;
  • krāsu gamma: vienas krāsas daudzu gradāciju iespējas, to nozīme gleznošanā.
• Krāsu klāšanas tehnika, gleznas virsma:
  • krāsas klāšanas paņēmieni atkarībā no izmantotajām krāsām (akvarelis, guašas, eļļa, akrils, pastelis);
  • pastozs krāsas klājums, triepiens;
  • citi krāsas klāšanas paņēmieni;
  • faktūra.
• Telpa un perspektīva:
  • objektu izvietojums telpā, gaisa un krāsu perspektīva.
• Kolorīts:
  • gleznojuma kopīgā noskaņa, atbilstoši krāsu pielietojumam.
• Gleznojuma pamati:
  • dažādu objektu darba zīmējums, kompozīcija, pagleznojums.
• Reālistisks gleznojums:
  • prast ar gleznieciskiem paņēmieniem radīt realitātes iespaidu, attēlojot apjomu, gaismēnu, materialitāti, krāsu un toņu tumši – gaišās un silti – vēsās attiecības.
• Abstrakts gleznojums:
  • dažādu kompozīciju glezniecisks risinājums, akcentējot glezniecības specifiskās iespējas un izteiksmes līdzekļus – krāsu, laukumu, tehnisko paņēmienu, līniju un ritmu mijiedarbību;
  • prast pielietot krāsu kā pamatvērtību, veidojot dekoratīvas gleznieciskas kompozīcijas;
  • pētīt krāsu emocionālo izteiksmību, pielietot to abstraktā gleznojumā.
• Glezniecības meistaru darbu iepazīšana:
  • kopija kā īpaša mācību metode, apgūstot gleznošanu;
  • izstādes apmeklējums;
  • analīze un vērtējums.
• Radoša pašizpausme gleznošanā:
  • tematiski un iztēles gleznojumi;
  • idejas un mērķa izvirzīšana;
  • mērķtiecīga izteiksmes līdzekļu un tehnikas izmantošana.
• Glezniecības tehnikas:
  • tehniku apguve, eksperimenti un to radošs pielietojums;
  • dažādu materiālu un instrumentu pielietojums.

Pirmajā mācību gadā:
Tēlainās domāšanas un estētikas attīstīšana, ievads elementāros kompozīcijas noteikumos, komponējot plaknē. Toņu saskaņas skaistuma atklājums, krāsa un krāsas piesātinājums dabā un mākslas darbā.  Ievads dabas studijās.

Otrajā mācību gadā:
Dabas novērojuma koptēla uztveres attīstīšana (jūtīgs skatījums).  Formas estētiskās iedarbības jūtīga uztvere.  Efektu pārzināšana, kurus rada koka irbulītis, ota, špaktele utt.  Ievads cilvēka uzbūves jautājumos, proporcijās, kustībās (skices).  Dabā novērotu motīvu kompozicionāls kārtojums.

Trešajā mācību gadā:
Tēlainās domāšanas paplašināšana un padziļināšana.  Jaunu tehniku apguve.  Kompozīcijas rakstura apzinātas noteikšanas iemaņu attīstīšana, ievērojot pielietotos elementus un to savstarpējās sakarības.  Novērošanas spēju attīstīšana studiju rakstura darbos.  Telpas problēma gleznā (zināšanu un prasmju apguves turpināšana un padziļināšana).  Uzbūves zīmējums – redzes iespaids, balstīts uz zināšanām par priekšmetu.

Ceturtajā mācību gadā:
Veseluma, sintētiskās domāšanas spēju tālāka attīstīšana.  Atbilstoši tēlotājmākslas tehnisko līdzekļu meklējumu mēģinājumi, lai gleznojumā izteiktu iecerēto. Tēlainās domāšanas un tehniskās izdomas spektra paplašināšana, attīstot skolēna gaumi. Krāsas un formas deformācijas nozīme: pārveidošana noteikta mērķa dēļ, lai izteiktu vēlamo saturu.
Atbilstošu izteiksmes līdzekļu meklējumi.

Piektajā mācību gadā:
Atbilstošu individuālu izteiksmes līdzekļu pielietojums, lai izteiktu konkrētu attieksmi pret dabā novērotajām parādībām. Formālo pieņēmumu gleznieciskās koncepcijas un atšķirīgas interpretācijas meklējumi. Tēlaino izteiksmes līdzekļu izvēles prasmes pārbaude, realizējot uzdoto uzdevumu.

Sestajā mācību gadā:
Eļļas un akrila tehnikas padziļināta apguve. Radoša gleznieciska kompozīcija. Savas radošās ieceres realizācija.


3. Mācību sasniegumu vērtēšana

Zināšanas un prasmes vērtē 10 ballu skalā. Vērtēšana notiek:

• uzsākot tēmu – ievdvērtēšana, notiek pirms mācību sākuma un dod informāciju par skolēna sagatavotības līmeni, tās uzdevums ir motivēt skolēnu tālākam mācību darbam, saskaņot un precizēt mācību mērķus, uzdevumus, skolēna un skolotāja sadarbības formas;
• darba procesā – organizējot pārrunas par tēmas risinājumu un to atspoguļojumu uzmetumos un skicēs (pašvērtējums, grupas biedru vērtējums un skolotāja vērtējums);
• izvērtējot konkrētā darba rezultātu;
• tēmu noslēdzot;
• semestra un mācību gada beigās – darbu skatēs;
• izvērtējot noslēguma darba skices un/vai projektu.

4. Mācību darba formas un metodes

Mācību stunda, kurā apvienojas teorētisko zināšanu apguve ar praktiskiem vingrinājumiem un paveiktā analīzi, vērtējumu: tēmas izklāsts, pārrunas, individuāls radošs darbs, konsultācijas.
Atklājumu metode, kurā skolotājs organizē mācību procesu tā, lai tas būtu atvērts skolēnu patstāvīgiem atklājumiem.  Mācību procesā to īsteno stāstījums, lekcija un demonstrējums.
Norādošā jeb direktīvā metode, kura ir piemērota prasmju, glezniecības tehniku un materiālu demonstrējumiem.  Mācību procesā to īsteno stāstījums, lekcija un demonstrējums.
Eksperiments glezniecībā dod iespēju skolēnam patstāvīgi atklāt ko jaunu – izmēģināt dažādas iespējas, strādājot ar dažādiem materiāliem, tehnikām, patstāvīgi pētīt un izdarīt secinājumus.  Eksperimentos skolēni var darboties gan grupās, gan individuāli.
Radošs individuāls darbs ir nozīmīga mācību procesa sastāvdaļa, kurā skolēns var īstenot savas radošās ieceres, strādājot patstāvīgi vai grupā – gleznot, zīmēt utt.
Radošs darbs grupā nodrošina vienlīdzīgas piedalīšanās iespējas grupas locekļiem.  Tas dod iespēju saskatīt un respektēt atšķirīgus viedokļus, atrast domubiedrus, argumentēt, vienoties par kopīgu un vienotu radošā uzdevuma risinājumu.


5. Mācību darbam nepieciešamais aprīkojums, mācību tehniskie līdzekļi, materiāli, instrumenti un uzskates līdzekļi

• Mācību telpa – darbnīca;
• Molberti, galdiņi, krēsli – atbilstoši skolēnu skaitam, tāfele, uzstādījumu galdiņi un lampas, plaukti gleznojumu uzglabāšanai, kā arī mācību un uzskates līdzekļiem.
• Palīgtelpa, kurā glabājas klusās dabas fonds, kartoni, papīri, drapērijas.
• Mācību un metodiskā literatūra, audzēkņu darbu fonds, video un foto materiāli.
• Pusgada skatēm un skolēnu darbu izstādēm – darbnīcas sienas, gaiteņi, foajē.
• Dažādu formātu balts un krāsains papīrs, kartons, akvareļu papīrs, krāsas (akvarelis, guaša, tempera, akrils, pasteļi, eļļas krāsas), akvareļu otas un saru otas, paletes, ūdens trauki, tuša, zīmulis, akvareļu zīmuļi, gumija, spraudītes, polietilēna plēve.

6. Mācību priekšmeta programmas satura apguves secība

Izmantojamās literatūras saraksts

1. Blīgzna K.  “Vizuālās mākslas ABC”, eksperimentāls mācību līdzeklis, Lielvārde, “Lielvārds”, 1999.
2. Jurjāne A.  “Gleznošana”,  “Neputns”, 2002.
3. Kavacs V.  “Mākslas valodas pamati”, eksperimentāls mācību līdzeklis, Rīga, “Zvaigzne ABC”, 1999.
4. Hibnere V.  “Bērna vizuālā darbība”, pedagoģiskā psiholoģija, 1. daļa, Rīga, “RaKa”, 1998.
5. Zirdziņa V.  “Vizuālās mākslas valodas ābece”, eksperimentāls mācību līdzeklis, Rīga “Sprīdītis”, 1995.
6. Veinbahs K.  “Krāsu pasaule”.  Vizuālā mākslas skolā, Rīga “Zvaigzne ABC”, 1998.
7. Kagaine Z.  “Tēlainā domāšana vizuālajā mākslā 7.-9. klasei.  Redzēt – just – domāt – radīt”, mācību līdzeklis, Rīga “Zvaigzne ABC”, 1999.
8. Mārina Dž.  “Rokasgrāmata zīmēšanā un gleznošanā”,  Rīga “Zvaigzne ABC”, 1995.
9. Landau Kr., Landau M.  “Vizuālā māksla 4, klasei”,  mācību grāmata, Rīga “Zvaigzne ABC”, 2001.
10. Ostrowski St.  “Malowanie akwarela”.  Techniki plastyczne.  “Widawnictwa Sckolne i Pedagogiczne” Warszawa, 1993.
11. Ostrowski St.  “Malowanie pastelami i kredkami”.  Techniki plastyczne.  “Widawnictwa Sckolne i Pedagogiczne” Warszawa, 1995.
12. Pearsall “Podstawy malarstwa”. Akwarela i gwasz. Pastele i akrylw.  “Arkona”, Warszawa, 1993.
13. Parramon J. M.  “Jak powstaje kolor”,  “Ossolineum”,  Wroclaw, 1993.
14. Parramon J. M.  “Jak rysowac”,  “Ossolineum”, Wroclaw, 1993.
15. Zielinski J. A.  “Wiedza o Sztuce”.  Wiedzeniee artystyczne.  Ksiazka dla nauczycieli plastyki.  “Widawnictwa Szkolne i Peagogiczne”, Warszawa, 1999.
16. Zielinski J. A., Stasiak J.  “Wiedza o Sztuce”. Plastyka 5-8.  “Wydawnictwa Szkone i Pedagogiczne”, Warszawa, 1998.

Gleznošanas priekšmeta programmu sastādīja
Ieva Muzikante