BALDONES MĀKSLAS SKOLA

Mācību priekšmeta
DARBS MATERIĀLĀA
programma

Apjoms – 442 stundas

Darbs materiālā audzēkņiem nepieciešams, lai iepazītu un izprastu dažādu materiālu un tehnoloģiju pielietojuma iespējas kompozicionālo ieceru relizācijai, attīstītu audzēkņu telpisko domāšanu, paplašinātu veidošanas nodarbībās apgūto prasmju un iemaņu pielietojuma iespējas, apgūtu kompozīcijas zināšanu un iemaņu pielietojumu, veidojot darbus dažādos materiālos, attīstītu audzēkņu kinētiskās spējas, veidotu saikni starp kompozīcijas, veidošanas, zīmēšanas un gleznošanas mācību priekšmetiem.

Mērķi:

• paplašināt kompozicionālo līdzekļu izteiksmes iespējas, izmantojot faktūru un telpisku elementu sniegtās iespējas;
• attīstīt izpratni par dažādu materiālu īpašībām, iespējām un to izteiksmes specifiku;
• veidot audzēkņos prasmi izvēlēties un pielietot iecerei atbilstošu materiālu;
• pilnveidot audzēkņu telpisko uztveri un trīsdimensionālu darbu veidošanas iemaņas;
• attīstī audzēkņiem prasmi pielietot zīmēšanā apgūtās zināšanas un iemaņas trīsdimensionālu darbu ieceres skicēšanā un projektēšanā;
• veidot audzēkņiem prasmi kompozīcijā iegūto zināšanu pielietojumā, veicot praktiskus uzdevumus dažādos materiālos;
• izkopt audzēkņu prasmi realizēt savu radošo ieceri no ideju skices līdz prakstiskam darbam materiālā;
• iepazīties ar dažādiem lietišķās mākslas veidiem;
• iepazīties ar mūsdienīgajām mākslas tehnoloģijām;
• nostiprināt izpratni par dažādos mākslas priekšmetos apgūto zināšanu un iemaņu pielietojuma nepieciešamību radošas idejas realizācijas procesā.

Uzdevumi:
1.māc. gadā:  veidot praktiska darba iemaņas un attīstīt audzēkņu kinētiskās spējas, strādājot ar vienkāršiem materiāliem, iepazīt dažādus materiālus trīsdimensionālu darbu veidošanai, paplašināt kompozicionālo līdzekļu izteiksmes iespējas, izmantojot telpisku elementu pielietojumu.
2. mācību gadā:  attīstīt izpratni par dažādu materiālu īpašībām, iespējām un to izteiksmes specifiku, pilnveidot audzēkņu telpisko uztveri un trīsdimensionālu darbu veidošanas iemaņas, paplašināt audzēkņu par vienkārši pielietojamu materiālu (papīrs, ģipsis u.c.) tehnoloģisko daudzveidību.
3. mācību gadā:  veidot audzēkņiem prasmi kompozīcijā apgūto zināšanu pielietojumā, veicot praktiskus uzdevumus dažādos materiālos, pilnveidot audzēkņu telpisko domāšanu un nostiprināt audzēkņu kinētiskās spējas.
4. mācību gadā:  sniegt audzēkņiem izpratni par vienotiem pamatprincipiem ideju projektēšanā un realizācijā, neatkarīgi no izvēlētā materiāla, profesionālās ievirzes veicināšana, ļaujot audzēkņiem izvēlēties darbu materiālā konkrētā nozarē (keramika, tekstilmāksla, grafika u.c.), iepazīties ar dažādiem mākslas veidiem, nostiprināt izpratni par dažādos mākslas priekšmetos apgūto zināšanu un iemaņu pielietojuma nepieciešamību radošas ieceres realizācijas procesā,
5. mācību gadā:  pilnveidot un paplašināt audzēkņiem darba iemaņas konkrētā specialitātē, izkopt prasmi realizēt savu radošo ieceri no ideju skices līdz praktiskam darbam materiālā, apliecināt apgūtās zināšanas un prasmes, izstrādājot nobeiguma darbu atbilstoši profesionālās ievirzes izglītības programmas prasībām.

Mācību darba formas un metodes:

• Norādošā jeb direktīvā metode:
• teorētiski – ievadot katru jaunu tēmu vai uzdevumu, audzēkņi tiek iepazīstināti ar uzdevumu teorētisko pamatojumu, tehniskajiem paņēmieniem uzdevuma veikšanai, metodiskajiem uzskates līdzekļiem un gaidāmo darba rezultātu;
• prakstiski – demonstrējot nepieciešamās darba iemaņas un paņēmienus;
• Jautājumu jeb Sokrātiskā metode:
• meklējot kompozicionālo un tehnoloģisko risinājumu audzēknis un skolotājs diskutē un argumentē savu viedokli;
• paveiktais uzdevums tiek analizēts nodarbībās kopā ar audzēkņu grupu, iegūtās zināšanas tiek nostiprinātas, audzēkņiem veicot darba rezultāta pašvērtējumu un to pamatojot.
• Atklājumu metode:
• doto uzdevumu audzēkņi veic praktiski skolotāja vadībā;
• audzēkņi iepazīstas ar materiālu iespējām un īpatnībām, eksperimentējot mērķtiecīgi uzstādīta uzdevuma ietvaros;
• audzēkņiem tiek dota iespēja radoši risināt savu ieceri, pārliecināties par savu prasmi to attīstīt un realizēt materiālā;
• patstāvīgi – uzdevumi nodarbībās apgūto zināšanu un prasmju nostiprināšanai

Mācību sasniegumu vērtēšana:
Zināšanas un prasmes vērtē 10 ballu skalā, vērtēšana notiek:

• uzsākot risināt tēmu – ievadvērtēšana, kurā noskaidro audzēkņu sākumzināšanas un konkrētā uzdevuma izpratni;
• darba procesā – organizējot pārrunas darba procesā par piedāvātajiem tēmas risinājumiem un to atspoguļojumu uzmetumos un skicēs (pašvērtējums, grupas biedru vērtējums, skolotāju vērtējums);
• izvērtējot konkrētā darba rezultātu;
• tēmu noslēdzot, salīdzinot ar plānoto rezultātu, kādā līmenī apgūta tēma;
• izvērtējot projektus noslēguma darbus;
• semestra vai mācību gada beigās – darbu skatēs ar atzīmi, ko ieraksta liecībās:
• augsts apguves līmenis:  izcili – 10, teicami – 9
• optimāls apguves līmenis:  ļoti labi – 8, labi – 7, gandrīz labi – 6
• vidējs apguves līmenis:  viduvēji – 5, gandrīz viduvēji – 4
• zems apguves līmenis:  vāji – 3, ļoti vāji – 2, ļoti, ļoti vāji – 1.
• Ja atzīme zemāka par 4, programma nav apgūta.

Mācību priekšmeta programmas satura apguves secība pa mācību gadiem un semestriem

Izmantojamās literatūras saraksts

1. Latvju tekstilmāksla. – R.: Liesma, 1989.
2. Errol Manners. Ceramics source book. – Singapore: Grange Books, 1997.
3. Montrolls Džons. Vienkāršais Origami. – R.: Elpa, 1994.
4. Treimane Gunta. Papīra plastika. – R.: Zvaigzne ABC, 1997.
5. Henry de Morant. Historia sztuki zdobnieczej. – Warszawa: Arkady, 1981.
6. Isabelle de Borchgrave. Fashion-a la Mode. The Pop-Up History of Costumes and Dresses. – China: Universe.
7. Mary Schoeser. International Textile Design. – Hong Kong: Laurence King Publishing, 1995.
8. Vasarely. – Switzerland: Editions du griffon neuchatel, 1974.