BALDONES MĀKSLAS SKOLA

Mācību priekšmeta
GRAFIKA
programma

Grafika (grieķu val. grapho — zīmējums, rasējums, raksts) ir tēlotājas mākslas veids, kas ietver zīmējumu un uz zīmējumu balstītus iespieddarbus - estampus.

Galvenie grafikas izteiksmes līdzekļi ir līnija un melno un balto laukumu savstarpējās attiecības, kas veido kompozīciju plaknē. Ar to palīdzību iespējams panākt arī tonālās gradācijas. Atšķirībā no gleznojumiem, kuros visa kompozīcijas plakne parasti tiek nosegta ar krāsu, veidojot toņos savstarpēji niansētus un saskaņotus laukumus, grafikā dominē kontrastējošas attēla laukumu un tumšo līniju attiecības pret papīra vai retāk auduma, vai cita materiāla gaišo, visbiežāk balto virsmu. Ar krāsu nosegtā fona plakne grafikā var palīdzēt radīt gan attēla telpiskuma ilūziju, gan akcentēt plakanību. Šīs īpatnības neizslēdz daudzkrāsainību - pastāv grafikas veids kā krāsainā grafika. Grafikā liela nozīme ir ritmam, ornamentam, kā arī burtveidolam.

Mākslas skolas ierobežotie laika un  tehniskie resursi ļauj apgūt vien pašas vienkāršākās grafikas tehnikas, lai radītu interesi par šo mākslas nozari un veidotu izpratni par grafiskajiem izteiksmes līdzekļiem, kā arī lai ļautu radoši un daudzveidīgi izpaust radošās idejas.

1. Mācību priekšmeta mērķis

• Sekmēt audzēkņa interesi par grafikas tehnikām, attīstīt un pilnveidot zināšanas un prasmes šajā jomā un pielietot tās radošajos darbos.
• Apgūt grafikas pamatprincipus un paņēmienus, vienkāršākās grafikas tehnikas. Prast pielietot apgūtās zināšanas, eksperimentējot un patstāvīgi īstenojot savas radošās ieceres. Prast lietot profesionālu terminoloģiju, analizējot grafiskos mākslas darbus.
• Nodrošināt audzēkņiem informāciju par tālākizglītības iespējām šajā mākslas nozarē.

2. Mācību priekšmeta uzdevumi

• Attīstīt vizuālo uztveri, izzinot grafikas tehnikas, mākslas paraugus un kultūrvidi.
• Apgūstot grafikas izteiksmes līdzekļus, sniegt vispārējas teorētiskās un praktiskās zināšanas par augstspiedes, dobspiedes un gluddrukas grafikas tehnikām, grafikas žanriem, veidiem, darba stadijām.
• Apgūt tehnikas un paņēmienus, bagātināt jaunrades iespējas mākslā, prast raksturot un analizēt radoša darba procesu un rezultātu.
• Piedalīties skolas, valsts un starptautiskajos konkursos ar labākajiem grafiskajiem darbiem.

3. Priekšmeta apguves ilgums, apjoms un apguves secība

Mācību priekšmets “Grafika” tiek apgūts kā mācību priekšmeta “Darbs materiālā”  sastāvdaļa un ir atkarīgs no ikgadējā skolas mācību stundu iekšējā plāna (no 1. - 4. kursam), kopā 135/145 mācību stundas.

Mācību priekšmeta saturu veido vienkāršāko grafikas tehniku principu apguve, tehnisko darba iemaņu un secības apguve. Apgūstamu tēmu un uzdevumu kopums var tikt pielāgots katru gadu atbilstoši audzēkņu grupu vecumam, daudzumam un lielumam. Būtiski šādā gadījumā ir iepriekš apgūto zināšanu un iemaņu saglabāšana, tās izmantojot uzdevumiem arī zīmēšanas priekšmeta metodikā. Grafikas stundās apgūtās zināšanas un iemaņas tiek tālāk izmantotas un attīstītas Datorgrafikas stundās.

1. mācību gadā (1.kurss):

• Iegūst priekšstatu par grafiku kā atsevišķu mākslas nozari:
  - ir priekšstats par vienkāršākajām augstspiedes grafikas tehnikām - frotāžu, kartongriezumu, kologrāfiju;
  - gludspiedes tehniku – monotipiju;
  - dobspieduma tehniku - auksto adatu.
• Orientējas galveno grafikas izteiksmes līdzekļu klāstā, apgūstot prasmes tos pielietot vienkāršu kompozīciju veidošanā.
• Tiek attīstītas iemaņas tās praktiski pielietot veicot eksperimentāla, pētnieciska un radoša rakstura uzdevumus.

2. mācību gadā (2.kurss):

• Pilnveidotas zināšanas par dažādu grafikas tehniku iespējām:
  - tēla vizuālās izteiksmes radīšanā;
  - attīstītas prasmes strādāt aukstās adatas, monotipijas tehnikās un kartongriezumā.
• Apgūtas pamatiemaņas darbam sausās adatas tehnikā un ir priekšstats par šo tehniku daudzveidīgu pielietojumu mākslā un dizainā.

3. mācību gadā (4.kurss):

• Pilnveidotas zināšanas par dažādu grafikas tehniku iespējām – linogriezumu; iepazītas grafikas preses lietošanas nosacījumi un novilkumu darināšanas paņēmieni.
• Prot mērķtiecīgi izvēlēties, praktiski pielietot, apvienot vai sintezēt grafikas mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus un tehnikas, lai radītu vizuāli izteiksmīgus tēlus atbilstoši savai iecerei.
• Apgūtas prasmes patstāvīgi, radoši un analītiski attīstīt un vērtēt darba procesu no idejas līdz rezultātam.

4.   Mācību darba formas un metodes

• Norādošā metode sniedz skolēniem konkrētas zināšanas, prasmes, tehnikas. Norādošās metodes grafikā izmanto, uzsākot jaunu tēmu vai uzdevumu. Stāstījums vai demonstrējums iepazīstina skolēnus ar tēmu, uzdevumu, metodiskajiem uzskates līdzekļiem, fondu materiāliem, mākslas piemēriem, tehniskajiem paņēmieniem uzdevuma veikšanai. Darbs pēc parauga ir metode, kas ļauj skolēnam strādāt un sekot skolotāja instrukcijām, paraugam un atdarinot to.
• Sokrātiskā metode virza skolēnus uz patstāvīgu ideju un risinājuma meklēšanu, prasmes analizēt, vērtēt dialogā ar skolotāju un klases biedriem. Sokrātiskās metodes izmanto, veicot radošus uzdevumus. Skolotāja un skolēnu sarunas palīdz saskatīt vizuālās vērtības, pievērst uzmanību detaļām, un skatīties plaši, tuvāk izprast ar saskatīšanu vai attēlošanu saistītas problēmas, lietu uzbūvi un jēdzienus. Tās arī palīdz rast atbildes, veicot mācību uzdevumu un analizējot paveikto. Darbu izvērtēšanas procesā var izmantot jautājumu un atbilžu metodi: skolotāja un/vai klases biedru uzdotie jautājumi parasti palīdz skolēnam veidot atbildes - stāstījumu par sava darba ideju, darba procesu un rezultātu. Tiek noformulēta doma, lietoti profesionālie termini. Skolotājs var izmantot daudzveidīgas metodes, kuras palīdz skolēnam darba tapšanā – tās ir attēlošana ar dažādām tehnikām, ideju pieraksti, skicēšana, fotografēšana, materiālu atlase, kolekcijas veidošana, kā arī metodes atšķirīgas vizualizāciju pieejas īstenošanā - radošā kopēšana, gatavu lietu, kolāžas iekļaušana darbā un citas.
• Atklājumu metode pamatā ir skolēna daudzveidīga radošā darbība un eksperimentēšana kā izzināšanas prieks. Skolotājs organizē mācību procesu tā, lai tas būtu atvērts skolēnu patstāvīgiem atklājumiem. Atklājuma metodi izmanto, skolēniem patstāvīgi izzinot kaut ko jaunu daudzveidīgos radošos mācību uzdevumos, kā arī mācoties no savām veiksmēm un kļūdām. Atklājuma metode ir eksperiments un praktiskais darbs ar atšķirīgiem, atklājumus ietverošiem nosacījumiem – darbs ar jaunu un nepazīstamu tehniku un instrumentiem, darbs ar ierobežotiem resursiem un citas.
• Nejaušības metode praksē tiek izmantota, strādājot ar pulverizatoru izmantošanu, ar birstošiem, plūstošiem, materiālu atspiedumiem.
• Projekti kā mācību metode ietver piecu dažādu metožu un darbību kopumu. Mācību procesā tie var būt gan starpdisciplināri, gan ar konkrētu mācību uzdevumu saistīti projekti, piemēram, izmantojot skicēšanā vai grafikā radītos darbus kā jauna uzdevuma sastāvdaļu.

5. Mācību sasniegumu vērtēšana

Izglītojamā mācību sasniegumus mācību priekšmetā “Grafika” izsaka 10 ballu skalā un "ieskaitīts" vai "neieskaitīts".

Mācību sasniegumu vērtējumu 10 ballu skalā veido šādi kritēriji:

• iegūto zināšanu apjoms un kvalitāte,
• iegūtās prasmes un iemaņas,
• prasme pamatot un analizēt darba ieceri un procesu,
• attieksme pret izglītošanos, mācību sasniegumu attīstības dinamika.

Kārtējā pārbaudē, kurā nav iespējams mācību sasniegumu vērtējums atbilstoši 10 ballu skalai, pedagogs mācību sasniegumus var vērtēt ar "ieskaitīts" vai "neieskaitīts".

Aprakstošu vērtējumu var veidot arī mutiski, analizējot audzēkņu darbus skatēs, kā arī pielietojot audzēkņu pašvērtējuma metodi.

Mācību sasniegumu vērtēšanas procesā notiek:

• ievadvērtēšana mācību procesa sākumā pirms temata vai mācību priekšmeta apguves, kas sniedz informāciju par skolēnu sagatavotības līmeni, uzsākot tēmu, kursu;
• kārtējā vērtēšana mācību procesa laikā, nodrošinot atgriezenisku saiti par mācību procesu;
• noslēguma vērtēšana, nosakot izglītojamā zināšanu un prasmju apguves līmeni, mācību gada, kursa vai izglītības programmas noslēgumā.