Mācību priekšmeta Datorgrafika programma
1. Apjoms - 136 stundas
2. Programmas mērķi:
Mācību mērķi izriet no profesionālās ievirzes izglītības programmas ,,Datordizains.
- Sekmēt izglītojamā datorgrafikas pamatu praktisku apguvi, iepazīstot datorgrafikas daudzveidību un tās aktualitāti mūsdienās.
- Izkopt attēlošanas prasmes, mākslinieciskās un tehniskās iemaņas;
- Individuāli un radoši attīstīt apgūto.
3. Programmas uzdevumi:
Izglītības procesa rezultātā:
- Iepazīt datorgrafikas daudzveidību un izpausmes mūsdienu kultūrvidē;
- Veidot izpratni par izteiksmes līdzekļiem datorgrafikā, iepazīstot dažādas datorgrafikas programmas;
- Veidot daudzveidīgu radošā darba pieredzi, izmantojot datorgrafikas programmu iespējas.
- Sagatavot un motivēt audzēkņus profesionālās izglītības ieguvei.
4. Programmas saturs:
- 1. mācību gada 1. semestrī (4. kurss):
Datorgrafikas daudzveidība un izpausmes mūsdienu kultūrvidē. Datorgrafika vizuālajā komunikācijā. Datorgrafika mākslā. Datorgrafikas programmu darba vide un tehnikas. Izteiksmes līdzekļi. Rastra grafika. - 1. mācību gada 2. semestrī (4. kurss):
Datorgrafikas daudzveidība un izpausmes mūsdienu kultūrvidē. Datorgrafika vizuālajā komunikācijā. Datorgrafika mākslā. Datorgrafikas programmu darba vide un tehnikas. Vektorgrafika. - 2. mācību gadā (5. kurss):
Darbs ar dažādām datorgrafikas programmām. Mākslinieciskie izteiksmes līdzekļi. - 3. mācību gadā (6. kurss):
Daudzveidīga radošā darba pieredze, izmantojot datorgrafikas programmu iespējas. Darba izveides process. Radošā darba analīze un vērtēšana. - 4. un 5. mācību gadā (7., 8. kurss):
Rastra grafikas un vektorgrafikas kopīgs lietojums radošā darbā. Iecerētā darba īstenošana.
Noslēguma darba veidošana. Noslēguma darba izstrādāšanā izmantot mācību priekšmetā apgūtās zināšanas, prasmes un iemaņas.
5. Mācību sasniegumu vērtēšana:
Zināšanas un prasmes vērtē 10 ballu skalā, vērtēšana notiek:
- Uzsākot risināt tēmu - ievadvērtēšana, kurā noskaidro audzēkņu sākumzināšanas un konkrētā uzdevuma izpratni;
- Darba procesā vērojot, organizējot pārrunas un korekcijas atbilstoši dotajiem mērķiem un uzdevumiem;
- Izvērtējot pašnovērtējumu, grupas vērtējumu, un skolotāja vērtējumu,
- Izvērtējot konkrētā darba rezultātu;
- Noslēdzot tēmu;
- Semestra un mācību gada beigās;
- Izvērtējot noslēguma darba ideju skices, darba zīmējumus un projektus.
6. Vērtēšanas kritēriji:
Balles |
Vērtējuma skaidrojums |
10 balles (izcili) |
Prot plānot idejas īstenošanai paredzēto laiku, patstāvīgi izvēlas darbam nepieciešamos materiālus, uzdevumu veic ar radošu pieeju un izprot paša radītās idejas vērtību. Patstāvīgi strādā pie dažāda veida studijām, vāc un apkopo metodiskos materiālus. |
9 balles (teicami) |
Audzēknis parāda nevainojamas zināšanas, augsti attīstītas domāšanas un radošā darba prasmes. Ir laba telpiskuma izjūta, darba gaitā spēj patstāvīgi vērtēt darba attīstību atbilstoši uzdevumam un savai iecerei. |
8 balless (ļoti labi) |
Uzdoto veic apzinīgi, parāda labus dotumus un spējas kā arī attīstītas gribas īpašības, darbos pasrādās radošo spēju iezīmes, spēj aizstāvēt savu viedokli. |
7 balles (labi) |
Apgūst mācību priekšmeta programmas prasības. Audzēknis prot zināšanas un prasmes izmantot pēc parauga, uzdoto veic apzinīgi, strādā patstāvīgi, zināšnās un prasmēs sastopami nesvarīgi trūkumi. |
6 balles (gandrīz labi) |
Apgūtas mācību priekšmeta programmas prasības. Audzēknis zin pamatprincipus, taču iemaņas un prasmes ir nepietiekoši stabilas un pārliecinošas (nespēj patstāvīgi veikt uzdevumu, bieži lūdz konsultāciju). |
5 balles (viduvēji) |
Pamatvilcienos apgūta mācību programma, taču zināšanās un prasmēs ir daudz trūkumu, uzdoto veic inerti. |
4 balles (gandrīz viduvēji) |
Mācību programma apgūta aptuveni 50% apjomā. Zināšanas un prasmes ir nestabilas, neatšķir būtisko no mazsvarīgā, uzdoto veic bez īpašas intereses. |
3 balles (vāji) |
Zināšanas, prasmes un iemaņas apgūtas virspusēji, tās ir nepietiekošas. Audzēknis pieļauj daudz kļūdu,neizpilda skolotāja norādījumus. |
2 balles (ļoti vāji) |
Apgūtas atsevišķas zināšanas, prasmes un iemaņas, bet nav spēju tās praktiski izmantot. Nav intereses par mācībām. |
1 balle (ļoti, ļoti vāji) |
Nav izpratnes par priekšmeta būtību un iemaņām tajā. |
7. Mācību darba formas:
Mācību stunda, kurā apvienojas teorētisko zināšanu apguve ar praktiskiem vingrinājumiem un paveiktā darba analīzi un izvērtējumu. Mācību stundu organizēšanā tiek pielietotas:
- Vispārīgās mācību formas:
1.1. Grupālā, lai iegūtu jaunas zināšanas meklējumdarbības ceļā, nostiprinātu apgūto un sasniegtu augstāko mācības apguves līmeni;
1.2. Individuālā, lai veicinātu individuālo darbu un mācītos pielietot apgūtās zināšanas, lai novērstu robus zināšanās un padziļinātu tās. - Konkrētās mācību formas:
Mācību nodarbība, izstāde, ekskursija, konsultācijas, lekcija, video stunda, skates.
8. Mācību darba metodes:
- Jautājuma jeb sokrātisko, lai veicinātu skolēnu izziņas spēju attīstību, stimulētu skolēnu radošo procesu, attīstītu viņa prasmi izmantot zināšanas, formulēt domu un argumentēt viedokli;
- Atklājuma, lai padziļinātu skolēnu interesi par mācību priekšmetu, uzlabotu radošos sasniegumus, attīstītu domāšanu un prasmi pastāvīgi plānot, pieņemt lēmumus, izmantot dažādus informācijas avotus;
- Norādošo jeb direktīvo, lai sniegtu informāciju daudziem skolēniem vienlaicīgi un īsā laikā iepazīstinātu ar lielu informācijas apjomu.
9. Mācību darba paņēmieni:
- Saruna dod iespēju skolēniem un skolotājam paust savu atšķirīgo pieredzi par konkrēto tēmu vai atšķirīgiem vērojumiem;
- Diskusija ļauj noskaidrot atšķirīgus viedokļus kādas problēmas vai idejas risinājumā;
- Prāta vētra veicina ideju radīt grupā;
- Spēle atdzīvina darba procesu un rada darbam labvēlīgu atmosfēru;
- Pētījums ļauj izpētīt kādu tēmu, kādas lietas uzbūvi vai tās iespējamās formas;
- Projekts lieto patstāvīgu vai grupas darba pētījumu veikšanai par kādu pašu izvēlētu problēmu;
- Eksperiments ļauj patstāvīgi atklāt ko jaunu;
- Radošs individuāls darbs ļauj patstāvīgi īstenot savas radošās ieceres;
- Radošs darbs grupās nodrošina vienlīdzīgas piedalīšanās iespējas;
- Stāstījums ļauj strādāt ar visu grupu vienlaicīgi;
- Demonstrējums dod iespēju iepazīstināt ar jaunām mākslas tehnikām, paņēmieniem, tehnoloģiju;
- Stāsta sacerēšana dod ierosmi par kāda mākslas darba vai reprodukcijas stāsta sacerēšanu;
- Darbu mape liek darbus apkopot ilgākā laika periodā.
10. Mācību darbam nepieciešamais aprīkojums, mācību tehniskie līdzekļi, materiāli, instrumenti un uzskates līdzekļi:
- Aprīkojums un mācību tehniskie līdzekļi:
1.1. datori ar grafisko programmu nodrošinājumu 7 gab.; interneta pieslēgums;
1.2. skeneris;
1.3. printeris;
1.4. projektors ar ekrānu;
1.5. skapis (plaukts) zīmējumu, mācību un uzskates līdzekļu glabāšanai;
1.6. papīrgrozs;
1.7. tāfele 1 gab.
1.8. datora galdi, galdi, krēsli; - Materiāli un instrumenti:
2.1. zīmuļi; melnie flomāsteri;
2.2. skiču papīrs, zīmēšanas un rasēšanas papīrs, foto papīrs; - Uzskates līdzekļi:
3.1. fondu materiāli;
3.2. paraugi, shēmas, reprodukcijas u. c.;
3.3. teorētiskā, attēlu un video informācija internetā.
11. Mācību priekšmeta programmas satura apguves secība:
Māc. gads, semestris
|
Tēmas secība pa mācību gadiem un semestriem:
|
Stundu skaits |
1. mācību gads 4. kurss I semestris
|
Ievads datorgrafikā. Rastra grafika. Programmas darba vide. Pamata instrumenti attēla apstrādei, veidošanai, attēla parametru regulēšana. Darbs slāņos, zīmēšanas tehnikas. Forma, faktūra. Dekoratīvas kompozīcijas. |
34 |
4. kurss II semestris
|
Iepazīšana ar vektorgrafikas programmu, darba vide. Attēla precīza konstruēšana. Izteiksmes līdzekļi. Teksta dizains. Kompozīcijas principi. Līnija, laukums, ritms. |
|
5. kurss I semestris |
Digitālā fotogrāfija, attēlu skenēšana un korekcija. Iezīmēšana, attēlu korekcija un montāža. |
34 |
2. cmācību gads 5. kurss II semestris |
Telpiska kompozīcija. Ideja. Tēls. Vēstījums. Izteiksmes līdzekļu, tehnikas, kompozīcijas principu lietojums. |
|
3. mācību gads 6. kurss I semestris |
Rastra grafikas un vektorgrafikas pielietojums radošā kompozīcijā. Izteiksmes līdzekļi. Telpa. Kompozīcija un telpa. Stilizācija un forma. |
34 |
3. mācību gads 6. kurss II semestris |
Vektorgrafikas pielietojums radošā kompozīcijā. Teksta un attēla kompozīcija. Ieceres un rezultāta analīze. |
|
4., 5. mācību gads 7., 8. kurss I semestris
|
Mākslinieciskie izteiksmes līdzekļi datorgrafikā. Efekti un filtri. Daudzveidīga radošā darba pieredze, izmantojot datorgrafikas programmu iespējas. Radošā darba analīze un vērtēšana. |
34 |
4., 5. mācību gads 7., 8. kurss II semestris
|
Noslēguma darba veidošana, piemēram, vizuālā materiāla reklāmas bukleta, kalendāra, planšetes salikums vai firmas stila izstrāde. Noslēguma darba izstrādāšanā izmantot mācību priekšmetā apgūtās zināšanas, prasmes un iemaņas. |
12. Sasniedzamie rezultāti zināšanas, prasmes un iemaņas:
- Prot atpazīt datorgrafikas pielietojumu vizuālajā komunikācijā mūsdienu kultūrvidē poligrāfijā, fotogrāfijā, reklāmā, internetā u.c.
- Ir priekšstats par daudzveidīgo datorgrafikas pielietojumu vizuālajā mākslā, dizainā, arhitektūrā.
- Prot pielietot izteiksmes līdzekļus krāsa, līnija, tekstūra, laukums, forma, burti, apjoms, gaisma, ēna, materialitāte.
- Zina datorgrafikas programmas pamatjēdzienus.
- Prot izmantot nozīmīgākos datorgrafikas programmu instrumentus.
- Prot praktiski pielietot datorgrafikas tehnikas un paņēmienus.
- Ir pieredze risināt radošus uzdevumus ar datorgrafikas programmu palīdzību.
- Ir pieredze izmantot aktuālas tēmas savos radošajos darbos.
- Ir pieredze analizēt darba procesu, veikt korekcijas darba gaitā.
- Ir pieredze eksperimentēt un kompleksi pielietot daudzveidīgus izteiksmes līdzekļus un tehnikas.
- Prot pastāstīt par konkrētu datorgrafikas darbu izmantotajām tehnikām, mākslinieciskajiem izteiksmes līdzekļiem un pausto vēstījumu.
- Prot pamatot savu radošā darba ideju, izvērtēt radošā darba procesu un rezultātu.
- Ir priekšstats par datorgrafikas pielietošanas iespējām citu mācību priekšmetu apguvē un dzīvē.
- Noslēguma darba izstrādes procesā prot izmantot mācību priekšmetā apgūtās zināšanas, prasmes un iemaņas.
13. Izmantojamās literatūras saraksts:
1. Mузыченко В. Л., Андреев О. Ю. «Самоучитель компютерной графики». Москва, Технолоджи-3000. 2003.
2. Майкл Л. Клепер «Практическое руководство по цифровой печати» Москва, Санкт-Петербург, Киев. Издательский дом «Вильямс». 2003.
3. S.V. Simovičs, G.A. Jevsejevs, A.G. Aleksejevs. Datorgrafika. Kamene. 2001.
4. K. Blīgzna. Vizuālās mākslas ABC. Rīga, Lielvārds. 1999.
5. Roberts Šaflbotems. Photoshop. Rīga, Lielvārds. 2001.
6. Ю. Гурский, И. Гурская, Ф. Жвалевский. Компьютерная графика. ПИТЕР Москва. 2004.
7. M. Raits. Digitālā fotogrāfija. Zvaigzne ABC. 2005.
8. Z. Kagaine. Tēlainā domāšana vizuālajā mākslā. Rīga, Zvaigzne ABC. 1999.
9. V .Kavacs. Mākslas valodas pamati. Rīga, Zvaigzne ABC. 1999.
10. Herdera vārdnīca. Simboli. Rīga, Pētergaiļa bibliotēka. 1994.
11. V. Šusts. Telpas uztvere un kompozīcija. Rīga, Zvaigzne. 1979.
12. V. Hibnere. Bērnu dekoratīvie darbi. Rīga, Zvaigzne. 1983.
13. T. Kačalova, R. Pētersons. Mākslas vēstures pamati. Rīga, Zvaigzne. 1993.
14. I. Orlovska. Vizuālās mākslas mācīšana. Zvaigzne ABC. 1997.
15. V . Villerušs. Latviešu grāmatu grafika. Rīga, Liesma. 1988.
16. M. B. Karbo. Digitālā kamera no A - Z. Egmont Latvija. 2004.
17. Ilze Murāne. Ar Internet uz tu II. 1998.
18. Tony Worobiec, Ray Spence. Digital photo artist. 2005.
19. Renāte Sprice, Informācijas sistēmas projekta lietderības novērtēšana : process, metodes, lietojums. 2005.
20. Juris Uzulāns. Internet ABC. 1998.
21. Mārtiņš Veide. Reklāmas psiholoģija. Jumava. 2006.
22. http://office.microsoft.com
23. http://informatika.liis.lv
24. Interneta vietnes datorgrafikas, datordizaina, grafikas jomās.