BALDONES MĀKSLAS SKOLA
Mācību priekšmeta
MĀKSLAS VALODAS PAMATI STIKLA APSTRĀDES UN DIZAINA VĒSTURE
programma
Apjoms: 35 stundas
1. Mācību priekšmeta mērķi:
Dot ieskatu audzēkņiem stikla mākslas vēsturē Latvijā un pasaulē;
Apgūt dizaina attīstības pamatus, mākslas valodas pamatelementus, prast tos praktiski pielietot, diskutēt par tiem;
Iepazīstināt ar dažādām stikla apstrādes tehnikām;
Pilnveidot audzēkņos izpratni par stikla materiāla pielietojumu mākslā un dizainā.
2. Mācību priekšmeta uzdevumi:
Iepazīties ar stikla mākslu un dizainu;
Iepazīties ar dažādām stikla mākslas tehnikām;
Audzēkņos mudināt saskatīt sakarības starp šodienas stikla mākslu, dizainu un vēsturi.
3. Mācību sasniegumu vērtēšana:
Zināšanas un prasmes vērtē 10 ballu skalā. Vērtēšana notiek:
uzsākot risināt tēmu ievadvērtēšana, kurā noskaidro audzēkņu sākumzināšanas un konkrētā uzdevuma izpratni;
darba procesā vērtējot piedāvātās tēmas risinājumus, organizējot pārrunas un veicot korekcijas uzmetumos un skicēs (pašvērtējums, grupas biedru vērtējums un skolotāja vērtējums);
analizējot konkrēto pabeigto darbu, noslēdzot tēmu;
semestra un mācību gada beigās darbu skatēs;
izvērtējot noslēguma darba ideju skices, darba zīmējumus un projektus.
4. Vērtēšanas kritēriji:
|
Balles |
Vērtējuma skaidrojums |
|
10 balles (izcili) |
Prot plānot idejas īstenošanai paredzēto laiku, patstāvīgi izvēlas darbam nepieciešamos materiālus, uzdevumu veic ar radošu pieeju un izprot paša radītās idejas un darba vērtējumu. Patstāvīgi strādā pie dažāda veida studijām, vāc un apkopo metodiskos materiālus. |
|
9 balles (teicami) |
Audzēknis pierāda nevainojamas zināšanas, augsti attīstītas domāšanas un radošās darba prasmes. Darba gaitā spēj patstāvīgi vērtēt darba attīstību atbilstoši uzdevumam un savai iecerei. |
|
8 balles (ļoti labi) |
Uzdoto veic apzinīgi, parāda labus dotumus un spējas, kā arī attīstītas gribas īpašības, darbos parādās radošo spēju iezīmes, spēj aizstāvēt savu viedokli. |
|
7 balles (labi) |
Apgūst mācību priekšmeta programmas prasības. Audzēknis prot zināšanas un prasmes izmantot pēc parauga, uzdoto veic apzinīgi, strādā patstāvīgi, zināšanās un prasmēs sastopami nesvarīgi trūkumi. |
|
6 balles (gandrīz labi) |
Apgūtas mācību priekšmeta programmas prasības. Audzēknis zina pamatprincipus, taču iemaņas un prasmes nav pietiekoši stabilas un pārliecinošas (nespēj patstāvīgi veikt uzdevumu, bieži lūdz konsultāciju). |
|
5 balles (viduvēji) |
Pamatvilcienos apgūta mācību priekšmeta programma, taču zināšanās un prasmēs ir daudz trūkumu, uzdoto veic inerti. |
|
4 balles (gandrīz viduvēji) |
Mācību priekšmeta programma apgūta 50% apjomā. Zināšanas un prasmes ir nestabilas, neatšķir būtisko no mazsvarīgā, uzdoto veic bez īpaša intereses. |
|
3 balles (vāji) |
Zināšanas, prasmes un iemaņas apgūst virspusēji, tās ir nepietiekošas. Audzēknis pieļauj daudz kļūdu, neizpilda skolotāja norādījumus. |
|
2 balles (ļoti vāji) |
Apgūtas atsevišķas zināšanas, prasmes un iemaņas, bet nav spēju tās praktiski izmantot. Nav intereses par mācībām. |
|
1 balle (ļoti, ļoti vāji) |
Nav izpratnes par priekšmeta būtību un iemaņām tajā. |
5. Mācību darba formas:
Mācību stundā apvienojas teorētisko zināšanu apguve ar praktiskiem vingrinājumiem un paveiktā darba analīzi un izvērtējumu:
grupā un individuāli;
mācību nodarbība, izstāde, ekskursija, konsultācija, lekcija.
6. Mācību darba metodes un paņēmieni:
Jautājumu jeb sokrātiskā metode (saruna, diskusija, prāta vētra, spēle, pētījums un projekts), lai veicinātu skolēnu izziņas spēju attīstību, stimulētu radošo procesu, attīstītu viņu prasmi izmantot zināšanas, formulēt domu un argumentēt viedokli.
Atklājumu metode (eksperiments, radošs individuāls darbs, radošs darbs grupā, pētījums un projekts) stimulē skolēnu patstāvīgos meklējumus, padziļina interesi par mācību priekšmetu, attīsta prasmi patstāvīgi pieņemt lēmumus, izmantot dažādus informācijas avotus.
Norādošā jeb direktīvā metode (stāstījums, lekcija, demonstrējums) sniedz informāciju daudziem skolēniem vienlaicīgi un īsā laikā.
7. Mācību darbam nepieciešams:
aprīkojums:
o galdi, tāfele, papīrgrozs, izlietne;
o skapis darbu glabāšanai;
o rakstāmpapīrs, akvareļu papīrs, zīmēšanas papīrs;
o zīmuļi, zīmuļu asināmie, otas, krāsas, paletes, ūdens trauki, avīzes;
uzskates līdzekļi:
o metodiskā fonda materiāli;
o paraugi, grāmatas, shēmas, reprodukcijas u.c.
8. Mācību priekšmeta programmas satura apguves secība
|
Mācību gads, semestris |
Tēmas secībā pa mācību gadiem un semestriem |
Stundu skaits |
Sasniedzamie rezultāti: zināšanas, prasmes un iemaņas. |
|
1.mācību gads I semestris |
Materiāls - stikls Darba rīki Mākslinieka darbnīca Vitrāža Muzejs |
4 1 4 4 4 |
Iegūst zināšanas par stikla daudzveidību dažādos mākslas un dizaina pielietojumos. Iepazīstas ar mākslinieku darba vidi. |
|
1.mācību gads II semestris |
Stikla skulptūra (krāvums) Tiffanī tehnika. Mozaīka. Mākslinieka daiļrade. Dizains. |
2 4 4 3 5 |
Iepazīstas ar dažādām stikla tehnikām. Iegūst ieskatu mākslinieka daiļradē mūsdienās un vēsturē. Paplašina svešvārdu krājumu. Ieskats dizaina veidošanā |
Kopā 35 |
9. Izmantojamā literatūra
1. Kavacs V., Vizuālas mākslas pamati, Zvaigzne ABC, 1999.
2. Hibnere.V., Grasmane L., Bērna vizuālā darbība. Mākslas pedagoģija. 2. daļa, RaKa, 1998.
3. Eberle B., Creative Glass Techniques Fusing Painting Lampworki, A&C Black-London, 1997.
4. Smits R., Mākslinieka rokasgrāmata, Zvaigzne ABC, 2007.
5. Arnolda D., Saprast mākslu sešas tēmas, tulk.V.Kasims, Zvaigzne ABC, 2018, /98. 101. lpp./
6. Bērds M., STĀSTI PAR MĀKSLAS VĒSTURI no alu zīmējumiem līdz modernām instalācijām, tulk. R.Punka, Jāņa Rozes apgāds, 2016, /32. 35. lpp., 56.-59. lpp., 74. 77. lpp ., 291. -293. lpp./
7. Gāga Ēķe D., Gribu būt dizainers, Jelgavas Tipogrāfija, 2018.
Mācību priekšmeta Mākslas valodas pamati stikla apstrādes un dizaina vēsture programmu izstrādāja:
Dace Mola
Baldone, 2020. g.